Savu veiksmes stāstu vēlos izklāstīt ar svaigākajiem un patiesākajiem iespaidiem kas turpinājās visu gadu. Proti, paņemot citātu no manas pirmās dienasgrāmatas kad sūtīju sveicienus sev tuviem cilvēkiem Latvijā.
„Pagājušas 10 dienas kopš esmu šeit ieradies.
Ceļš ar auto bija nedaudz nogurdinošs (Polija „” ), taču ierodoties Vācijā, ātrums un mašīnu caurlaidība uzplauka, arī pirms pašas Dānijas izbaudījām Vācijas veikalu priekšrocības, pirmajām dienām nopirkām kādu ēdamo, kādu dzeramo.
Horsens (Pilsēta Dānijā , pašā jūras krastā (stāv krasta nav  ) , lieluma ziņā varētu pielīdzināt Ventspilij, cilvēki atsaucīgi, velosipēdistu un vakara krosiņu atbalstītāju daudz vairāk, taču līdz ar darba laika beigām viss arī apklust. Mostas vietējie ļoti agri – vairums jau ap 7iem ir darbā)
Uz kojām ieradāmies pusnaktī, draudzīgi mūs sagaidīja un ierādīja istabiņas. Istabiņas patiešām priecēja – sajūta tāda, ka divatā 3istabu dzīvoklī dzīvotu, jo katram sanāk sava istaba, plus kopējā viesistaba un mūsdienīga vannas istaba. Studentu mājiņa būvēta ar iekšpagalmu –tur parasti arī notiek draudzīgas iepazīšanās un ballītes.
Izgulējušies nākošajā rītā (sestdiena) devāmies uz pilsētas centru (mīnus - 3km no studentu pilsētiņas, plus – skola pāri gājēju ielai 30sek) Vakarā satikāmies ar vienu paziņu, kas šeit jau pavadījis pusgadu – viņš arī apstāstīja, kā viss notiekas, kur kas atrodas, kur ko labāk pirkt – teiksim plusus un mīnusus) Arī uztaisīja ekskursiju ap 1iem naktī pa skolu (visur sensori, gaiteņos lampas deg, skola 24/7 visu laiku vaļā, vienīgi vajadzīga čip-karte (viņam bija) Skola šokēja – jaunākās tehnoloģijas, viss pieejams, visur internets, lielie projektori, viss, kas studentam un pasniedzējam nepieciešams. Centrālā lielā halle, kas ikdienā ir ēdamzāle, bet pasākumu dienās lielā aktu zāle ar visu nepieciešamo aprīkojumu.
Svētdienā bijām iepirkt nedēļai nepieciešamo ēdamo – daudz ir stāstīts par Dānijas dārdzību, bet ja pārdomāti visu sapērk, nesanāk tas rēķins sevišķi atšķirīgs no Latvijas cenām (protams, ir šokējošas cenas, kā, piemēram: sērkociņi 7.9Ls 8 paciņas , vai spuldzīte 60w 2Ls), bet pārtikas ziņā ir OK.
Pirmā skolas diena - patīkama pasniedzēji iepazīstināja ar skolu (biju jau gan iepazinis pa nakti vienīgi  ) Atlikusī diena brīva. Vakarā starp studentiem bija izplatīta ziņa, ka ballīte skolā (baigi saskaņots netiek nekas, jaunieši izdomāja ballīti taisīt – uztaisīja, pretenziju nevienam nav) tik pozitīvi. Ballītes nosaukums „Name party” katrs ierodas ar piespraustu vārdu, viss bija normas robežās un ap 12iem visi jau bija pa mājām ( studenti dzer aliņus, ar stipro alkoholu neaizraujas praktiski neviens, visi bauda dotās iespējas un plašos iespējamos kontaktus) Arī skolā pie pusdienām var nopirkt aliņu (neesmu gan mēģinājis) – un arī cik redzu, neviens tā nemaz neaizraujas (pierādās tas ja tas ir atļauts, nevienam to nemaz tik daudz nevajag)
Otrajā un trešajā dienā skolā mēs sākām veidot grupas, kurās strādāsim visu atlikušo gadu (4gab vienā grupā) noteikums dažādas tautības. Bija arī paaris lekcijas par pasniegšanas metodi šajā skolā – Pasniedzēju MOTO tā varētu teikt: nav stulbu skolnieku, ir tikai stulbi pasniedzēji (ar humora piesitienu izteica šo frāzi) Visu var iemācīt - vienkārši vajag atrast pareizo piegājienu. Pirms sadalījāmies grupās bija dažādi testi un iepazīšanās spēles (pie Īru pasniedzēja) vajadzēja dalīties un pārmainīties vietām (piemēram, sadalīties pa valstīm, pēc auguma, horoskopa, dzimšanas dienas, u.c. un katrā reizē bija jāiepazīstas ar blakus esošajiem. Pozitīvu noskaņu radīja. Es grupā trāpīju ar Norvēģi, Polieti, un Francūzieti. Vēl mūsu kursā ir austrālieši, ķīnieši, spāņi, igauņi, ungāri, čehi, dāņi, moldāvi un vel citas tautības.
Ceturtajā dienā mums uzdeva ievada projektu, lai redzētu kā grupas sadarbojās, termiņš neilgs – grupām bija jāizvēlas ēka – un jāveido ēkas analīze, no visām iespējamajām pusēm. Pēc šī projekta būs lielas kursa projekts.
Piektdienā bija INTRODUCTION DAY, jeb sporta diena. Vispozitīvākais šobrīd šeit. Iedeva jēlu olu, kas bija jāsaudzē visu dienu un pirms katra uzdevuma jāatrāda, un vēl papildus punktus varēja dabūt par žūrijas aplaimošanu, vai sajūsmināšu ar pašu sacerētiem priekšnesumiem.
Diena bija sadalīta trijās daļās: viss bija kā sacensības starp grupām (mūsu grupa arhitekti bija 3 komandās sadalīti – kopā laikam bija 20 komandas)
1ajaa daļā bija no 8iem līdz 12iem – pa dažādām klasēm bija jāpilda dažādi atjautības uzdevumi ( jāveido virve no uzvilktajām drēbēm, ar dibenu jāzīmē vārdi, mēmais šovs, ar acīm ciet uzticēšanās kā ķēde jāpadod signāli, bumbiņa jāslidina cauri pretējam dzimumam zem krekla un zem biksēm, ar salmiņiem ūdens jāpārnes, labirinti jāmudžina un vēl vis kas interesants.
Pusdienas. 2ajaa daļā visi iespējamie BOLI – basketbols, futbols, handbols, futbols, hokejs, virves vilkšana, beisbols, volejbols. Tad gardas vakariņas.
3ajaa daļā jāmeklē dārgumi: 4as fotogrāfijas uz trīs foto dažādi bāri , uz ceturtās kādas mājas jāizdomā un viss jāatrod pašiem kopīgi kā komandai. Katrā bārā sagaidīja WELCOME DRINK, alus vai sidrs – tad bija jāizdomā pēc iespējas amizantāk un pikantāk kā nofotografēties ārpusē pie ēkas – jo ekstrēmāk un PIKANTAAK jo labāk.
Vakarā ballīte – visiem francūžiem mācīju kā pareizi izrunāt – nevis parti, bet BALLIITE 
Pozitīvs vakars
Sestdiena bija pilsētas svētki jeb festivāls – super – viss sataisīts kā viduslaikos – visas cīņas un bruņinieku cīņas – tā laika ēdieni un cilvēku tik daudz, ka vienkārši nav kur adatai nokrist.
Svētdien – arī pa nedēļu pirms un pēc esmu mazdrusciņ apslimis ar GALDA FUTBOLU – baigi labā lieta, kā pavadīt laiku ar draugiem. Šajā nedēļā pirmdienā un otrdienā ir grupu darbs.
Kopumā pa Dāniju vakaros sportoju – katru dienu kaut kur citur – lai varu iepazīt pilsētu ātrāk 
No rītdienas sāksies TEAMBUILDING ekskursija ar arhitektūru un plenēra piesitienu ( lielākoties ballīte) gan skolotāji atpūtīsies gan jaunieši – šis domāts tikai mūsu grupām – lai sadraudzējās un iepazīst viens otru labāk  Šādi pavadītas pirmās dienas  Esmu tiešām pozitīvi uzlādēts pa šo posmu ko pavadu šeit – studenti draudzīgi un atsaucīgi – tiešām super.”
Šādas pozitīvas emocijas mani pavadīja visu gadu Erasmus apmaiņas programmā.
Ne tikai gari vakari skolā mācoties, arī kopīgas naktis ar kursabiedriem pirms sesijas, bet arī kopīgas tējas dzeršanas, hokeja čempionāts, LEGOLAND, ceļojumi ar riteņiem, vilcienu, vai mašīnām iepazīstot labāk Dānijas apkaimi...Erasmus – ir tā vērts lai dotos viena gada satraucošā piedzīvojumā!!!

     Dzīve ir pilna notikumu virpuļiem. Veiksmes stāsts: Horsens. Augusta nogale, nakts- pēc teju diennakts brauciena ar prāmi un pāris stundām uz lielceļa, parādās zīme „Horsens”- tā sākas gadu ilgais piedzīvojums.
      Ierodoties Horsenā jau pirmajā mirklī var pamanīt turienes internacionālo vidi. Sagaidītāji ir meitene no Rumānijas un puisis no Bulgārijas, kas uzreiz gatavi ierādīt mūsu jaunās mājas. Lai gan pirmais iespaids bija visnotaļ padrūms, jo ierašanās bija nakts vidū- mazā klusā pilsētiņā, ceļš uz kopmītnēm veda caur būvlaukumu un, pēc durvju atvēršanas, skatam pavērās neizlasītu vēstuļu, reklāmas bukletu un žurnālu kaudze, kas pa durvju-pasta spraugu ir samesti visas vasaras garumā, neviena neaiztikti. Likās- ārprāts, un tā- visu gadu?!?
     Taču nākamajā rītā skats pavisam citāds- atverot durvis, skatam paveras saules izgaismots balkons un jau pirmajā dienā iepazīšanās ar kaimiņiem. Paveroties pa labi- arī minētais būvlaukums. Patiesībā sparīgi rit divi būvdarbi vienlaikus- gan jaunās kopmītnes VIA studentiem, gan jaunais universitātes korpuss. Lai gan izskatās, ka darba daudz, esot solīts, ka līdz nākamajam semestrim visas jaunās telpas būs jau pieejamas lietošanā. Un prom braucot sajūta, ka tiek pamesta tik fantastiska vieta- par sākuma sajūtām vēsta vien fotogrāfijas, jo jaunās emocijas to visu sen aizklājušas.
     Jau pirmajās dienās tiek iepazīti jauni cilvēki, kas laika gaitā kļuva par dārgiem draugiem, iepazīti veikali, savas pilsētas centrs, tuvējā pilsēta Aarhus. Saulainas dienas, apmainīšanās ar studentu tradīcijām cituviet pasaulē un VIA, bet citās studiju programmās. Tieši jaunās tikšanās, pazīšanās un notikumu pilnais studiju sākums lika pagaist jebkādām skumjām pēc mājām.
     Arhitektūras fakultātē studiju sākumu iezīmē tradicionālais Team Building Trip- studiju sākuma 3 dienu iepazīšanās brauciens uz Vācijas pierobežu, kura laikā starp pasniedzējiem un studentiem pazūd pierastā sociālā atšķirība, pasniedzēji jau kopš iepazīšanas brīža tiek uzrunāti vārdā un jūtama savstarpēja vienlīdzība. Savā starpā studenti iepazīst viens otru, par spīti kultūras vai rasu atšķirībām- valda internacionāla un ļoti sirsnīga atmosfēra. Pēc tam arī universitātes studiju sākuma pasākumi, Viduslaiku festivāls un skolu aptverošas inovatīvas programmas burtiski ierauj augstskolas notikumu virpulī.
     Studijas. Studijas visā universitātē notiek grupās: 3-5 cilvēki katrā- ar atšķirīgām nacionalitātēm un priekšzināšanām. Visas programmas tiek maksimāli pietuvinātas reālajai darba pieredzei, lai izkliedētu neizpratnes sajūtu pēc studiju beigšanas. Grupā-lai gan katram sava dzimtā valoda, tāpat arī pasniedzējam, darba valoda visiem angļu, kurā tiek apspriestas ne tikai studiju tēmas, bet arī ikdienas notikumi un piedzīvojumi. Pat, ja pastāv valodas barjera un ierodoties spējas robežojas ar vārdu un nacionalitāti lauzītā angļu valodā, pēc gada par to var gardi pasmieties, galā piemetot kādu īsu joku franciski vai spāniski.
     Semestra balle. Ik semestra pasākums, kas tiek organizēts pirms sesijas, pēc kā visu universitāti pārņem sesijas drudzis. Pirmā balle- Oktobrī. Tēma- „Fantasy party”, burtiski- esi tas, kas vēlies būt. Izvēlējos balerīnu, ko, lai lielāks pārsteigums, no citiem turēju noslēpumā līdz pat pašai ballei. Netrūka ne ziemassvētku tematikas, ne vampīru, slavenību un supervaroņu- bez jebkādas kautrēšanās, pat ja kostīms rotaļu veikalā iegādāts. Otrā balle- Maijā. Tēma- „Spicy party”. Izvēlējos nošokēt visus pazīstamos un uz vakaru mainīju ādas krāsu, kas man nodrošināja labākā meiteņu kostīma titulu ar naudas balvu. Bet ne par balvām šis stāsts, jo pat bez kostīmiem, ikviens piekritīs, ka nav lieliskāka laika pavadīšanas veida, kā ar saviem draugiem, kur nu vēl tik krāšņā pasākumā.
     Semestra balle nav ne tuvu vienīgais semestra krāšņums studiju ikdienā. Ļoti saviļņojoša ir „International Day”, kas daudziem ir par iemeslu, lai par pēc Dānijas pamešanas, iekāptu lidmašīnā un atgrieztos- lai vēlreiz izbaudītu to kultūras virpuli, kas vērojams universitātē šajā dienā! Katras valsts studenti gatavo ēdienus, gādā dzērienus un kostīmus, lai jau 10 rītā saviem draugiem parādītu to, kas vislabāk raksturo viņu valsti un tās kultūru. Desmitiem valstu, krāšņi tērpi, dejas, dziesmas, smaidi un sarunas- no agra rīta līdz vēlam vakaram, jo pat, ja oficiālā daļa universitātē beidzas, ikviens ir gatavs pievienoties svinību turpinājumam blakus esošajā studentu bārā, lai visu vakaru pavadītu pacilājošajās noskaņās.
     Tbele foosball, babyfoot, galda futbols- jebkā ir internacionāli. Izcila izklaide, kas pieejama kā studentu bāros, gan skolas gaitenī; spēle, kurā prasmes vērts jāuzlabot par spīti tam, ka pirmo mēnesi var nemaz neveikties. Gada nogalē bez kautrēšanās, lai gan kā iesācēja, varēju startēt skolas čempionātā, jo, kāpēc gan ne, ar draugiem vien spēlējam un draugus vinnējam vai tiem zaudējam. Ja pretī nostājas labi zināmie Vencie un Zoltan, nav cerības uz uzvaru, bet vismaz skaidrs –zaudēsim labākajiem, par ko vēlāk kopā arī pa glāzei TUBORG iedzersim!
     Visa gada laikā vienīgie patiesi skumjie brīži ir semestra beigas. Kad vieni brauc mājās brīvdienas pavadīt, citi aizbrauc uz neatgriešanos. Protams, tiek sarunātas tikšanās un jau pēc divām nedēļām rīkotas atkal-apvienošanās Francijā, taču tieši tā, kā bijis reiz studiju gados, vairs nebūs nekad. Un atvadas: ja neredzamies, lai tev dzīvē veicas (protams, sarakstāmies Skype un Facebook)! Bet ja tiekamies... (To prieku var tikai iztēloties, ar kādu atmiņās nāks Horsenā pavadītās dienas!)
     Dzīve ir pilna notikumu virpuļiem. Veiksmes stāsts: Horsens. Jūlija nogale, rīts- pirms 3 stundām atvadījos Francijā, parādās uzraksts „RIX”- tā beidzas gadu ilgais piedzīvojums.

Tā sākās mūsu gaitas un treniņstundas galda futbolā, bez kura nav iedomājams neviens dāņu klubs, skola vai privātmāja. Viņi ir kaislīgi futbolmīļi uz lielā laukuma, un mazais komplekts katram pašam kabatā. Dzīve še – Dānijā - bija pavisam citādāka nekā viss iepriekš redzētais un baudītais. Tā bija kā atvars, kas ierāva mūs visas - 4 latvju zeltenes - nebeidzamā notikumu un pārsteigumu virpulī.

Vienreizēja iespēja piekļūt skolai 24h diennaktī 7 dienas nedēļā. Skola kalpoja ne tikai kā mācību iestāde, bet arī kā dzīves centrs. Tu varēji pavadīt šeit laiku mācoties, sarunājoties skype ar draugiem, tikties ar cilvēkiem nepiesātinātā gaisotnē, uzspēlēt klavieres naksnīgā stundā, vai izvilkt savu līdzpaņemto ģitāru un pievienoties skolas rokgrupai uz kādu AC DC gabaliņu. Skola bija mājas un zuda šis leģendārais vilšanās teikums – atkal jāiet uz skolu!

Internacionālais kokteilis radīja savu romantiku. Tevi pieņēma ar smaidu jebkurā kompānijā. Tev tik vajadzēja izlemt skaļie spāņi vai trakulīgie franči, vai tomēr kluss un intelektuāls sarunu vakars ar angļiem, dzerot tēju. Arī attieksme starp pasniedzēju un studentu bija vienlīdzīga. Viņi bija draugi, ar kuriem vienmēr bija iespējams atrisināt problēmas, nesaprašanās vai vienkārši uzzināt atbildes uz tev interesējušiem jautājumiem. Tu varēji arī ar viņiem piektdienas pēcpusdienā iemalkot dāņu tik izslavēto alu skolas ēdnīcā un pafilozofēt par mākslu.

Atsaucība. Sapratne. Izpalīdzība. Students mācījās no studenta un deva tālāk informāciju nākamajam. Ķēdes reakcija. Vienkāršs skaidrojums un padoms.

Grupu darbs. Tu neesi viens. Tu neesi ģēnijs. Viņi arī nē. Un nav arī jābūt. Bet kopā jūs esat par galvastiesu gudrāki. Tā bija iespēja saprast, kā veidot kopdarbības modeli, ar ko reālajā dzīvē mēs sastopamies ik minūti. Tolerance un iespēja tikt sadzirdētam. Velosipēdi, lietus lāses, vēja ģeneratori, tikko apstrādāta lauku smarža un laipnie smaidi visapkārt – lietas, kas nepazudīs nekad no mūsu atmiņām. Var jau būt, ka tas ir tikai tāpēc, ka tev ir dots tikai gads, un tu ķer un vel visu, kas zib apkārt. Var jau būt, ka tieši tas ir tas brīdis, kad mēs spējam būt mēs paši – tā no sirds, un atgriežoties atpakaļ, kādam mainās viss, kādam paliek tikai foto. Un tomēr mūsu un visu to cilvēku, kas jel reizi uzdrīkstējušies aizbraukt kādā apmaiņā, dzīvesstāsti ieņem absolūti citu domu, trajektoriju un izpildījumu.