Rīgas Celtniecības koledžas vēsture

Lai sagatavotu augstākās kvalifikācijas speciālistus triju Baltijas valstu guberņu vajadzībām, Rīgā 1861. gadā atvēra Politehnisko skolu ( vēlāk Politehniskais institūts). Vidējās kvalifikācijas speciālistus uzņēmās sagatavot Literāri - praktiskā pilsoņu apvienība, kurā darbojās pilsētas labiekārtošanas entuziasti. Viņi lielu vērību pievērsa tiem amatu zeļļiem un mācekļiem, kuri nebija saistīti ar cunftēm un atradās ārpus jebkādām aroda organizācijām.

Pirmo 1872. mācību gadu uzsāka jaunā Rīgas Vācu amatnieku biedrības skola, kas vēlākajos gados tapa par Rīgas pilsētas Amatnieku skolu (1912.g.) par Rīgas pilsētas Amatnieku skolu-tehnikumu (1926.g.), Rīgas Būvniecības tehnikumu (1946.g.), no 1957. gada pazīstams kā Rīgas Celtniecības tehnikums, bet no 1995. gada – Rīgas Celtniecības koledža.

Līdz pat 19. gs. 70. gadiem Rīgā nebija tādu mācību iestāžu, kur būtu iespējams gūt sistemātisku izglītību tēlotājas mākslā. Mākslinieciskās izglītības pamatus varēja apgūt tikai atsevišķās privātās mākslas studijās, kas visas darbojās neilgu laiku. Neliela rosme vietējās mākslas izglītības veicināšanā, kas sākās 70. gados, saistījās ar amatniecības skolu dibināšanu. Attīstoties kapitālismam un sabrūkot cunftu sistēmai, radās nepiecie¬šamība pēc kvalificētiem rūpniecības kadriem, tāpēc šajā laikā sāka dibināt amatniecības skolas, kurās blakus dažādām praktiskām specialitātēm mācīja arī zīmēšanu, akvarela tehniku, perspektīvu. Vecākā un nozī¬mīgākā no šādām skolām bija jau minētā Rīgas Vācu amatnieku biedrības amatniecības skola. Šīs vakara skolas zemākās nodaļas četri kursi atbilda pilsētas elementārskolai, bet augstākās nodaļas trīs kursi - pilsētas skolai. Mācību ilgums abās nodaļās kopā bija astoņi gadi (augstākās nodaļas pēdējais kurss bija divgadīgs). Skolas pedagogu un audzēkņu sastāvs bija daudznacionāls.

Pastiprinājās sabiedrības interese par profesionālo izglītību arī citās nozarēs. Arvien lielāku atsaucību guva Rīgas Vācu amatnieku biedrības uzturētā amatniecības skola. Skola deva ne vien profesionālas zināšanas un darba iemaņas, bet arī vispārīgas zināšanas apjomā, kas pārsniedza elementārskolu programmas. Mācības notika darbdienās vakaros, svētdienās no rīta. 1905.gadā skolas programmu pārveidoja un paplašināja. 1906./07.mācību gadā speciālās kla¬ses reorganizēja un pārvērta par kursiem, kur katrs skolēns varēja mācīties tikai tos priekšmetus, kas viņa specialitātei bija visvairāk vajadzīgi. Tika ieviesti arī jauni priekšmeti, piemērām, algebra, trigonometrija, mehānika, elektrotehnika. Līdz ar to skola ieguva lielu praktisku nozīmi, un audzēkņu pieplūdums bija tik liels, ka tā katru mācību gadu vairāku simtu jauniešu nācās atraidīt. 1906. gadā skolā mācījās 708 skolēni.

Arī turpmāk Rīgas Vācu amatnieku biedrības skola deva visplašākās profesionālās zināšanas. 1912. gadā to pārņēma pilsēta, un tā kļuva par Rīgas pilsētas Amatniecības skolu. 1913. gadā tajā darbojās četras sagatavošanas kursi (ar 15 paralēliem kursiem) un trīs speciālie kursi (ar četriem para¬lēliem kursiem). Mācību maksa bija 10 rubļu. Skolēnu skaits gadu no gada auga - 1872. gadā šī skola sāka darbu ar 155 audzēkņiem, bet 1914./15. mācību gadā bija 1560 skolēnu. Viņi apguva šādas specialitātes: atslēdznieks, metāla ( zelta, sudraba, vara) kalējs, virpotājs, gravieris, krāsotājs, tapsētājs, stiklinieks, būvtehniķis, skulptors, grāmatsējējs, tipogrāfs, litogrāfs, fotogrāfs, kantorists, kurpnieks. Skolā strādāja ap 60 skolotāju.

Pirmā pasaules kara laikā Amatnieku skola tika evakuēta uz Maskavu, pāc kara savu darbību Rīgā tā atjaunoja 1920. gada februārī.

Sākot ar 1926./27. mācību gadu, Rīgas pilsētas Amatnieku skola pārtapa par skolu - tehnikumu, kur pēc I pakāpes programmām darbojas divas sagatavošanas klases un trīs speciālie kursi, kuros sagatavoja audzēkņus skolas nākamajai pakāpei - tehnikumam..

1937. mācību gadā tehnikumā darbojās būvniecības, elektrotehnikas un mehānikas nodaļas, kur piecos mācību gados audzēkņi apguva arī speciālos mācību priekšmetus - augstāko matemātiku, analītisko ģeometriju, zīmēšanu, pretestības mācību, statiku, elektrotehniku, ēku vēdināšanu un apsildīšanu, ūdensvadus un kanalizāciju, signalizāciju.

Pie Rīgas Amatnieku skolas - tehnikuma darbojās arī trīsgadīgā Amatnieku skola ar būvniecības, elektrotehnikas, mehānikas, drēbnieku un tekstila nodaļām.

1940. gadā Amatnieku skolu savā pārziņā pārņēma „Darba rezervju” pārvalde un uz tās bāzes izveidoja deviņas profesionāli tehniskās skolas, bet tehnikumu pārdēvēja par Rīgas Valsts vakara tehnikumu. Tā to sauca arī visā vācu okupācijas laiku – no 1943. gada jūlija līdz 1944. gadam, kad skolas telpas rekvizēja vācu karaspēks, bet mācības tika organizētas citās telpās - Tērbatas ielā 45a un citur.

1945.gada 27. martā Rīgas Valsts vakara tehnikumu pievienoja Rīgas Valsts tehnikumam un pārdēvēja par Rīgas Industriālo politehnikumu.

1946. gadā no Industriālā politehnikuma tika atdalīta Būvniecības nodaļa un izveidots Rīgas Būvniecības tehnikums.

Šīs mācību iestādes pastāvēšanas laikā strādājuši par pedagogiem, mācījušies daudzi Latvijā pazīstami sabiedriskie darbinieki, mākslinieki, zinātnieki, sportisti. Šodien apzināti piecpadsmit ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie: Jānis Apals (arheologs), Kārlis Brīvnieks (aktieris, režisors), Andrejs Eglītis (dzejnieks), Roberts Ginters (būvnieks), Anatolijs Gorbunovs (sabiedrisks darbinieks), Jānis Kuga (mākslinieks, profesors), Jāzeps Ločmelis (inženierzinātņu doktors), Ludvigs Neiburgs (būvuzņēmējs), Hermanis Liepiņš (būvuzņēmējs), Cezars Ozers (sportists, pedagogs), Ludmila Okoloviča (pedagogs), Gunārs Priede (dramaturgs, pedagogs), Eduards Smiļģis (aktieris, režisors), Hamilkārs Sviķis (ceļu būvnieks, pedagogs), Voldemārs Aleksandrs Šmulders (kuģu būvnieks, pedagogs).

RCK studentiem ir iespēja piedalīties dažādos interešu izglītības pulciņos: tautas deju kolektīvā (TDK) „Austris”, jauktajā korī „Spāre”, dramatiskajā kolektīvā, foto pulciņā, sporta sekcijās, kur var izvēlēties basketbolu, volejbolu, galda tenisu, atlētisko vingrošanu.

Ar Latvijas republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas 1995.gada 19.decembra rīkojumu Nr. 575 Rīgas Celtniecības tehnikums pārdēvēts par Rīgas Celtniecības koledžu, kas līdz 2000. gadam realizēja vidējo un paaugstināta tipa vidējo profesionālo izglītību.


Foto: skolas pirmais nams Aspazijas bulvārī 34, Rīgā.

Nams Aspazijas bulvārī 34, (bij. Teātra iela 11) celts 1876.gadā pēc Johana Daniela Felsko projekta. Līdz pat 1936. gadam ēka bijusi Rīgas Vācu amatu biedrības īpašums, līdz 1939. gadam - Rīgas Vācu pilsoņu biedrības īpašums. Vēlāk ēku „apdzīvoja” dažādas mācību un administratīvās iestādes. Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados tur darbojās vairākas mācību iestādes: E. G. Binca reālskola, pilsētas 4. vācu pamatskola. Šajā namā bija būvmateriālu fabrikas un būvfirmas „Paul Boehm”kantoris, V. Grabovska konditoreja un kafejnīca, ēdienu veikals „Jutters”(košerēdieni) un dažas tirgotavas, t.sk. P. Rumpes veļas un galantērijas veikals. Pēc Otrā pasaules kara namā darbojās Starpskolu mācību ražošanas kombināts, krievu pamatskola. Mūsdienās šajā ēkā izvietota Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola.


Foto: Rīgas Būvniecības tehnikuma nams Kr. Valdemāra ielā 23 ( bij. M. Gorkija iela)

Šajā namā no 1946. līdz 1957. gadam darbojās Rīgas Būvniecības tehnikums. Pēckara periodā namā atradās arī Latvijas PSR dzīvokļu un civilās celtniecības ministrija. Nams celts 1903. gadā pēc arhitektu biroja „Šēls un Šefels“ un Berlīnes arhitekta A.Gīzekes projekta. Ēkai izmantoti gan vācu, gan renesanses, gan jūgenstila dekoratīvie motīvi. Pagājušā gadsimta beigās pasāža uz pagalmu slēgta un tur ierīkota kafejnīca, kā arī nams pārveidots par viesnīcu – rekonstrukcijas otrā kārta pabeigta 2006. gadā.


Foto: Foto: Rīgas Celtniecības tehnikuma/koledžas nams Gaiziņa ielā 3.

Ēka celta 1910.- 1912. gadā, arhitekti Nikolajs Nords, Reinholds Georgs Šmēlings. Neoklasicizma stilā ēka būvēta kā Rīgas Tirdzniecības skola. Šo funkciju simbolizē dekoratīvie ciļņi centrālajā rizalītā. N. Nords mācījās Rīgas Vācu amatnieku skolā un 1908. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu, iegūstot arhitekta grādu.

Līdz 2009. gadam skolas ēka ir Rīgas pilsētas īpašums, tagad tā pieder valstij. No 1912. gada līdz Pirmajam pasaules karam un pēckara periodā tur darbojās Rīgas pilsētas Amatniecības skola bet no 1926. gada līdz 1941. gadam jau kā Rīgas pilsētas Amatnieku skola - tehnikums.

Valsts neatkarības gados ēkā darbojās arī Rīgas pilsētas 4. vidusskola (vēlāk ģimnāzija 1919. -1934. g.). Ēkā bijusi arī pilsētas 28. latviešu pamatskola (20. gadu sākumā), pilsētas ebreju vidusskola (20. gadu sākumā), Tautas augstskola (20. gadu sākumā). Divdesmitajos gados tur atradās arī pilsētas īres valde. Divdesmitā gadsimta 30. gadu otrajā pusē tur neilgu laiku darbojās Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija un Rīgas valsts krievu ģimnāzija.

Pēc Otrā pasaules kara ēkā izvietojās Rīgas vakara politehnikums un 5. arodskola bet no 1957. gada - Rīgas Celtniecības tehnikums, kopš 1995. gada - Rīgas Celtniecības koledža.

Koledžas ģērboņa vēsture


Foto: Foto: Rīgas Celtniecības koledžas ģērbonis

Par amatniecības skolas klātbūtni Aspazijas bulvāra 34 namā liecina arī ģērbonis kas arī šobrīd atrodas ēkas otrā stāva gaitenī. Ģerbonim ir apaļa forma, un tas veidots zemcilnī. Kompozīcijas centrā izkārtota lauta, zem tās cirkulis ar māksliniekiem raksturīgo paleti krāsu jaukšanai. Minētos rīkus ieskauj ozola un vīnogu lapu vītnes, kas papildinātas vēl ar dažādiem citiem simboliskiem atribūtiem. Visas šīs simboliskās zīmes nepārprotami saistāmas ar amatniekiem raksturīgo profesionālo prasmi. Ģērboņa centrā izcelto sengrieķu lautu (liru), kas veidota nedaudz stilizēti, piešķirot tai arhitektoniskus elementus (stīgu vietā kolonna, kas vainagojas ar pūci), iespējams varētu saistīt ar kori „Sangerkreis”, kurā bija apvienojušies dažādu amatu zeļļi. 1865. gada 7. jūnijā Literāri praktisko pilsoņu apvienība nolēma apvienoties ar kori „Sangerkreis”.

Brīvmūrniekiem kolonnas simbolizē taisnīgumu un labvēlību, kas veido humanitātes pamatus. Kopumā lautai piešķirta pat tāda kā tempļa simbolika, tās pamatnes daļā skaidri redzams nosacīts senajiem grieķu tempļiem raksturīgais trīspakāpju cokols. Iespējams ar to arī izskaidrojama tieši sengrieķu mūzikas instrumenta izvēle.

Lautu tās lejasdaļā papildina cirkulis. Šis instruments parādās kā brīvo mākslu, piemēram, astronomijas, arhitektūras un ģeogrāfijas (arī mūzika ir viena no septiņām brīvajām mākslām), atribūts. Vēl šodien cirkulis ir raksturīgākā brīvmūrnieku simbolikā (kopā ar svēto grāmatu un leņķmēru). Arī Bergmans fon Liborijs (1754 – 1823) mācītājs, kas daudz darījis trūcīgo apgādes jomā, savulaik bija Literāri praktisko pilsoņu apvienības (Literarische – Praktische Burgerverbindung) dibinātājs un brīvmūrnieku ložas brālis.

Māksliniekiem raksturīgās krāsu paleti varētu saistīt ar Jaunās Rīgas Amatnieku skolā apgūstamo amatu klāstu. Tur mācīja arī mākslas pamatus, piemēram, zīmēšanu un perspektīvas izjūtu. Nopietnu mācību iestāžu mākslas jomā Latvijā vēl nebija, izņemot Arhitektūras nodaļu Politehnikumā, ko atklāja 1869. gadā. 1889. gadā tika izveidota Rīgas Arhitektu biedrība.

Pūces simbols skolas ģerbonī ir nepārprotams – tas simbolizē gudrību, kas iespiežas neziņas tumsā. Pūce ir arī kā zināšanu un mācību simbols.

Lautas abos sānos, simetriski izkārtoti divi kaduceji (divu čūsku apvīti zižļi), bet tie ir atšķirīgi. Ģērboņa kreisajā pusē tas attēlots kā Merkūrija zizlis. To veido burvju vai sūtņu zizlis, ap ko simetriski apvijušās divas čūskas, kas pavērsušas galvas viena otrai pretī. Kaducejam galā ir piestiprināts spārnu pāris. Iespējams šī simbola atrašanās ģerbonī ir pēctecīgāka, proti, kaducejs ir Merkura (gr. Hermejs) zizlis, to ir vienkāršāk un trāpīgāk attēlot nekā seno romiešu tirdzniecības un amatniecības dievu, arī labklājības un tirgotāju kārtas simbolu. Vēl Merkuru uzskata par liras izgudrotāju.

Kā simbolisks priekšmets, kas apliecina atslēgas īpašnieka „spēku atsvabināt vai saistīt”, ir atslēga. Dažās brīvmūrnieku sistēmās atslēga ir meistara vai mantziņa goda simbols un zīme (amatvīru dārglieta). Amatniecības skolas ģērboni papildina arī citas simboliskas zīmes: zobrats, lineāls, galdnieku knaibles, ozola zars un vīnogu zars, arī pakavs. Dažādu tautu folklorā pakavs ir laimes simbols. Arī tautas ticējumi vēsta, ka amatnieki uzsita uz sliekšņa pakavu, lai darba netrūktu.

Rīgas Celtniecības koledžas absolventes Mārītes Mičules – Peinas versija par ģerboni

Koledžas logo

Rīgas celtniecības tehnikuma 1992.gada logo ir trīsstūra prizma ar burtiem RCT (Rīgas Celtniecības tehnikums) gaiši zilā krāsā un skaitli 1872 (dibināšanas gads).

Logo autore ir māksliniece un fotogrāfe Zenta Dzividzinska. Dzimusi 1944. gada 12. septembrī. 1966. gadā viņa absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, no 1965.- 1967. gadam papildinājusies Latvijas Mākslas akadēmijā. Fotogrāfē kopš 1964. gada, no 1967. gada strādā arī grafiskā dizaina jomā. Izstādēs piedalās kopš 1965. gada. Zenta Dzividzinska darbojās fotoklubā „Rīga” (1965. g.) un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Jauno mākslinieku apvienībā (no 1975.g.). Viņa bija Latvijas Mākslinieku savienības (no 2003.g.) un Latvijas Dizaineru savienības biedre. Mirusi 2011. gada 13. decembrī.

Rīgas Celtniecības koledžas 1996.gadā tapušais logo ir trīsstūra prizma gaiši zilā krāsā. Logo autors Āris Straustiņš ir mākslinieks konstruktors. Ā. Straustiņš dzimis 1947. gada 6. martā, 1971. gadā absolvējis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas mākslinieka konstruktora specialitātē. Pēc akadēmijas absolvēšanas viņš gandrīz 20 gadus strādā par skolotāju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un 1993. gada septembrī sāka darbu Rīgas Celtniecības tehnikumā (tagad koledžā) kā restaurācijas nodaļas/katedras vadītājs.

Tehnikuma, koledžas karogi

Rīgas pilsētas Amatnieku skolas - tehnikuma karogs izgatavots pēc direktora V. A. Šmuldera ierosinājuma 1938. gadā un no 1945.-1992. gadam glabājās pie bijušā tehnikuma darbinieka Augusta Meldrāja, kurš to nodeva Latvijas Kultūras fondam (1992.-1998.g.). Tagad karogs glabājas Rīgas Celtniecības koledžā.

Arhīva apzinātajos dokumentos redzams, ka Rīgas pilsētas Amatnieku skolas-tehnikuma karoga projektu Latvijas Izglītības ministrija apstiprinājusi 1938.gada 26. janvārī. Minētais projekts ticis veidots pēc tipveida noteikumiem, saskaņā ar kuriem visu Rīgas skolu karogu labā puse bijusi gaiši zilā krāsā ar pilsētas lielo ģerboni (augstums 35 cm) centrā. Virs ģerboņa vārdi zelta krasā: „Galvas pilsētas Rīgas” (burtu augstums 5cm), zem ģerboņa - pilns skolas nosaukums (burtu augstums 4 cm). Ap karogu (izmēri 170 x 90 cm) - ornamentāla josla 4cm platumā, bet augšējā stūri pie kāta - valsts karoga krāsu iešuvums 25 cm garumā un 15 cm, platumā. Karoga kreisā puse bijusi baltā krāsā ar katras konkrētas skolas izvelētajām devīzēm, emblēmām u.c.

Padomju Savienības laikos skolu karogiem obligāti bija jābūt sarkanā krāsā ar Latvijas PSR ģerboni (valsts iestādēm) un devīzi „Visu zemju proletārieši, savienojoties!” pašdarbība tika liegta. Tāds arī ir Rīgas Celtniecības tehnikuma (1957. – 1991.g.) karogs.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rīgas Celtniecības tehnikuma (RCT) karogu, pēc tehnikuma direktores Ludmilas Okolovičas iniciatīvas, izgatavoja Latvijas teātra darbinieku savienības ražošanas kombināts un iesvētīja Sv. Jāņa baznīcā Rīgā 1992.g. 4.aprīlī prāvests Jānis Liepiņš. Baznīcā to ienesa RCT audzēkņi: Sandra Bārtniece, Kristīne Kļaviņa (Novicka), Juris Stanulēns, Sandis Švarcs.

2011. gada 21. decembrī Rīgas Jēzus Evanģēliski luteriskās draudzes baznīcā mācītājs Erberts Bikše iesvētīja Rīgas Celtniecības koledžas karogu, kuru darināja tekstīlmāksliniece Ausma Apša 2006.gadā.

Karogu iesvētīšanai baznīcā ienesa koledžas audzēkņi, studenti: Bruno Bitaitis (Arh-45m grupa), Andrejs Bakradze (CL-43), Uldis Senkāns (CL-42), Jānis Bērziņš (Arh-41), Jānis Tolpežņikovs (R-2). ArtūrsStavro (K-33), Jānis Junkers (Karh-3).

Tekstila izšuvēja Ausma Apša absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu 1970. gadā. Viņa izgatavojusi karogus, Latvijas Republikas Saeimai, Latvijas Ministru kabinetam, Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Republikas jaunsardzei, Latvijas Zemessardzes Ludzas bataljonam un daudziem, daudziem citiem, kā arī atdarinājusi Latviešu Dziesmu svētku „Līgo” karogu. Tekstila izšuvumu māksliniece Ausma Apša ir Latvijas Republikas Tekstila izšuvumu kameras biedre, viņa saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes (zeltīta) goda zīmi (2001.g.).

Avots: saīsinājums no grāmatas "No Amatnieku skolas līdz Rīgas Celtniecības koledžai", (2012), 13.-21. lpp.